Ekonomikā preču un pakalpojumu cenas mainās nepārtraukti. Dažas lietas kļūst dārgākas, citas – lētākas, taču tas vēl nenozīmē inflāciju. Inflācija rodas tad, kad ilgstoši pieaug nevis tikai atsevišķu preču vai pakalpojumu cenas, bet gan kopējais cenu līmenis.
Tas nozīmē, ka ar to pašu naudas summu vari atļauties mazāk nekā iepriekš. Piemēram, ja šodien litrs piena maksā 1 EUR, bet pēc gada – jau 1,10 EUR, var teikt, ka inflācija ir samazinājusi naudas pirktspēju. Citiem vārdiem, laika gaitā naudas vērtība krītas, jo preces un pakalpojumi kļūst dārgāki.
Inflācija ir normāla ekonomikas sastāvdaļa, taču, ja tā kļūst pārāk augsta, tā var radīt nopietnus izaicinājumus un sarežģīt finanšu plānošanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Inflācija nozīmē naudas vērtības samazināšanos, bet tās cēloņi var būt dažādi.
Lūk galvenie inflācijas izraisītāji:
1. Importa cenu inflācija
Ja preces un izejvielas, kuras valsts importē, kļūst dārgākas, tas tieši ietekmē arī vietējās cenas. Piemēram, ja pasaulē pieaug kafijas pupiņu cena, sadārdzinās kafija arī vietējās kafejnīcās un veikalos. Tas tādēļ, ka kafijas audzēšana, transportēšana un apstrāde kļūst dārgāka. Rezultātā, par to pašu kafijas tasi maksājam vairāk kā iepriekš, pat ja vietējā pieprasījuma līmenis nav mainījies.
2. Iekšzemes inflācija (vai monetārā inflācija)
Šāda inflācija novērojama, kad cenu pieaugumu izraisa faktori valsts iekšienē, piemēram, palielināts naudas daudzums ekonomikā. Ja Centrālā banka izlaiž apgrozībā papildu naudu, lai segtu valdības izdevumus, bet preču un pakalpojumu daudzums paliek nemainīgs, nauda zaudē vērtību. Rezultātā cenas ceļas.
3. Izmaksu inflācija
Tā rodas, kad preču un pakalpojumu cenas pieaug, palielinoties ražošanas izmaksām. Ja sadārdzinās elektrība, izejvielas vai tiek paceltas darbinieku algas, uzņēmumi, lai saglabātu peļņu, ceļ produktu gala cenas.
Piemēram, pieaugot labības cenai, sadārdzināsies maize un citi miltu izstrādājumi. Maizes ceptuves paaugstinās cenas, lai nodrošinātu peļņu. Kaut arī pieprasījums pēc maizes paliek nemainīgs, izmaksu pieaugums tieši ietekmē gala patērētāju.
Izmaksu inflāciju bieži izraisa enerģijas cenu kāpums vai nodokļu palielinājumi, kas sadārdzina ražošanas procesu.
4. Iebūvētā inflācija
Šeit liela nozīme ir cilvēku gaidām. Ja iedzīvotāji sagaida, ka cenas turpinās augt, viņi pieprasa lielākas algas un steidzas iegādāties preces, kamēr tās vēl ir par „vecajām” cenām.
Uzņēmumi, redzot pieprasījuma pieaugumu un strādājot ar augstākām izmaksām, ceļ cenas vēl vairāk. Tas rada ciklu, kurā inflācija pati sevi uztur un pakāpeniski pastiprinās, dažkārt pat novedot pie strauja un nekontrolēta cenu kāpuma.
Inflācija rodas, kad cenas ilgstoši pieaug – piemēram, gada laikā. Tā var kļūt īpaši bīstama, ja iedzīvotāji un uzņēmumu īpašnieki tic, ka cenu kāpums turpināsies, un sāk rīkoties jau iepriekš, lai tam sagatavotos un pielāgotos.
Kad inflācija turpina pieaugt, var sākties tā saucamā inflācijas spirāle, kuru ir grūti apturēt. Sagaidot augstākas izmaksas par izejvielām, transportu un darbaspēku, uzņēmumi ceļ cenas, bet darbinieki pieprasa lielākas algas, lai saglabātu savu pirktspēju. Savukārt lielākas algas nozīmē augstākas ražošanas izmaksas, kas vēl vairāk paaugstina gala produktu un pakalpojumu cenas.
Iedzīvotāji, baidoties no vēl lielāka cenu pieauguma, steidzas iegādāties preces, kamēr tās vēl nav sadārdzinājušās. Pieprasījums aug, preču piedāvājums nespēj tam sekot, un uzņēmumi reaģē, ceļot cenas vēl vairāk.
Ja šis process turpinās nekontrolēti, var iestāties hiperinflācija – situācija, kurā cenas pieaug tik strauji, ka normāla ekonomiskā darbība kļūst gandrīz neiespējama.
Augsta inflācija negatīvi ietekmē gan ikviena personīgās finanses, gan valsts ekonomiku kopumā.
Samazinās konkurētspēja starptautiskajos tirgos – Ja saražotās preces ievērojami sadārdzinās, tās kļūst grūtāk eksportēt, jo ārvalstu pircēji izvēlas lētākas alternatīvas. Tas tiešā veidā bremzē ekonomikas izaugsmi un samazina eksportējošo uzņēmumu ienākumus.
Inflācija ietekmē gan uzkrājumus, gan aizņēmumus – Tie, kas krāj naudu, zaudē, jo naudas vērtība samazinās, bet aizņēmēji iegūst, jo parādi laika gaitā kļūst vieglāk atmaksājami. Arī lielu ieguldījumu īpašnieki, piemēram, nekustamajā īpašumā, var ciest zaudējumus, jo pircēju maksātspēja krītas un īpašumu vērtība var stagnēt vai pat samazināties.
Pat rūpīgi plānojot budžetu, ārkārtas situācijas, kad ar saviem līdzekļiem nepietiek var pārsteigt nesagatavotu. Tāpēc, ir svarīgi, lai Tev vienmēr ir pieejams uzticams finanšu partneris.
Lūk, ko mēs, Credit24, varam Tev piedāvāt:
Ātri un vienkārši – piesakies tiešsaistē un saņem naudu 15 minūšu laikā, ja Tavs pieteikums apstiprināts.
Maksā tikai par to, ko izmanto – Tu vari aizņemties vairāk, bet maksāt tikai par naudu, ko izmanto.
Līdz 7000 € ar elastīgiem atmaksas nosacījumiem – pielāgo maksājumus savām iespējām, izvēloties termiņu līdz 60 mēnešiem, vai arī atmaksā ātrāk bez komisijas maksas.
Caurspīdīgi nosacījumi – mums nav slēptu komisiju vai ikmēneša maksas.
Drošība un uzticamība – Credit24 ir atbildīgs aizdevējs ar skaidri definētiem noteikumiem un pārskatāmiem līguma nosacījumiem.
Ērti lieto Credit24 kredītlīniju tieši no Creditea aplikācijas – lejupielādē šeit: iOs ierīcēm App Store vai Android Google Play .
