Jaunais gads daudziem nozīmē arī jaunu plānu veidošanu – gan lieliem pirkumiem, gan lietām, ko jau sen gribējies izdarīt, bet vienmēr atlikts “uz vēlāku”. Un šajā ziņā ir interesanti paskatīties, ko par 2026. gadu domā Latvijas iedzīvotāji kopumā. Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar IPF Digital, parāda divas paralēlas tendences: daļa iedzīvotāju jau ir nosprauduši konkrētus mērķus, bet ievērojama daļa vēl nogaida ar lēmumu pieņemšanu.
Kredītreitings ir tas, kas ietekmē to, kā kredītdevēji vērtē Tavu finansiālo uzticamību - vai Tev aizdot, kādā apjomā un ar kādiem nosacījumiem. Tas veidojas no ikdienas paradumiem, piemēram, maksājumu disciplīnas un saistību apjoma un to uzlabot vari mainot šos paradumus. Šajā rakstā izskaidrosim, kas ir kredītreitings, kas to ietekmē un kā Tu vari to uzlabot. Apskatīsim arī Credit24 kredītlīniju un tās priekšrocības, ja Tev nepieciešama elastīga rezerve ar skaidru plānu.
Svētku laikā mainās gan prioritātes, gan dienas ritms. Tiek tērēts vairāk, pieņemti spontāni lēmumi un mazāk laika veltīts ikdienas finanšu kontrolei. Tas ir tikai dabiski, tomēr, kad svētki beidzas un dzīve atgriežas ierastajā tempā, daudzi pamana, ka finanšu situācija prasa lielāku uzmanību. Tāpēc pēcsvētku periods bieži rada diskomfortu un pat spriedzi. Šajā brīdī svarīgi ir nesasteigt secinājumus un neuztvert situāciju kā neveiksmi.
Janvāris veikalos katru gadu izskatās līdzīgi - tirgotāji piedāvā lielas atlaides, pircēji vēlas iepirkties, un tā daudzi beigās iztērē vairāk, nekā sākumā bija iecerējuši. Izpārdošana patiešām var palīdzēt ietaupīt, ja tai pieiet apdomīgi un ar skaidru mērķi. Bez plāna atlaides bieži strādā pretēji – tās mudina tērēt vairāk, nevis mazāk.
Janvāris nāk ar lieliem solījumiem. Ietaupīt vairāk, tērēt mazāk, gudrāk rīkoties ar naudu. Bet kur šie solījumi paliek februārī? Problēma parasti nav motivācijā. Tā slēpjas tajā, ka uzmanība tiek vērsta uz rezultātu, nevis uz ikdienas soļiem, kas pie šī rezultāta ved.
Jaunais gads bieži sākas ar solījumiem. Dzīvot veselīgāk, sakārtot naudas lietas, darīt vairāk to, kas rada prieku. Daudzi sev saka – šogad būs citādi. Taču bieži vien apņemšanās cieš neveiksmi jau pēc dažām nedēļām. Ne tāpēc, ka pietrūkst gribasspēka, bet tāpēc, ka uzstādītie mērķi neatbilst ikdienas dzīvei.
Laikā ap gadumiju daudziem pastiprinās vēlme dzīvot mierīgāk un sakārtotāk, arī finanšu ziņā. Gribas vairāk paredzamības, mazāk negaidītu izdevumu un skaidrāku izpratni par savām personīgajām finansēm. Lielākā daļa cilvēku nevēlas stingrus noteikumus vai sarežģītas formulas izklājlapās. Biežāk pietiek ar sapratni, kur paliek nauda un kā rīkoties brīžos, kad ieplānotais budžets izjūk.
Ziemassvētki ir laiks, kad emocijas bieži ņem virsroku pār racionalitāti – arī finanšu lēmumos. To apliecina Norstat 2025. gada iedzīvotāju aptauja, kas veikta sadarbībā ar IPF Digital: gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (23%) svētku laikā saviem tēriņiem vispār neseko līdzi.
Ziemassvētki Latvijā ir par kopā būšanu. Ģimeniskas maltītes, galda spēļu vakari vakara stundās un kopīgas tradīcijas. Un, protams, Ziemassvētku dāvanas, kas ir daļa no šīs sajūtas, taču tās var radīt arī stresu, ja izdevumi sāk iziet no kontroles. Šis ceļvedis palīdzēs izvēlēties pārdomātas dāvanas, izvairīties no pēdējā brīža steigas un saglabāt finansiālu līdzsvaru gada visnoslogotākajā laikā. Pastāstīsim arī, kā ērti finanšu rīki, piemēram, Credit24 kredītlīnija, var palīdzēt Ziemassvētku iepirkšanos veikt mierīgi un bez lieka spiediena.
Pasaulē Ziemassvētkus svin dažādos datumos, un ir arī valstis, kur tos nesvin vispār. Datumi atšķiras atkarībā no reliģiskajām konfesijām un tradīcijām. Lielākajā daļā pasaules Ziemassvētkus atzīmē 25. decembrī pēc Gregora kalendāra, savukārt daļa pareizticīgo un citu kristiešu kopienu tos svin janvāra sākumā – 6. vai 7. janvārī pēc Jūlija kalendāra.
Ar Ziemassvētkiem visbiežāk saistās salda piparkūku smarža, siltas sveču liesmiņas un krāsainu lampiņu virteņu mirdzums gan pie māju durvīm, gan skatlogos. Šis ir laiks, ko Tu gaidi visu gadu — brīdis, kad apstāties, mierīgi paskatīties uz paveikto un apcerīgi domāt par to, kā nākamo gadu padarīt vēl labāku, gaišāku un piepildītāku. Bet tiklīdz Tu atver savu pirmssvētku izdevumu sarakstu, šis miers izgaist. Dāvanas kļūst dārgākas, pārtika maksā vairāk, ceļojumi bieži vien pat neiekļaujas iecerētajā budžetā. Un te nu tas ir — Ziemassvētku iepirkšanās stress.
