Līguma lasīšana reti kuram šķiet aizraujošākais dienas uzdevums. Nereti dokumenti ir gari, pilni ar juridiskiem terminiem, un ikdienas steigā daudz vieglāk šķiet koncentrēties uz galveno rezultātu, nevis visām detaļām. Tomēr tieši šajās detaļās ir informācija, kas vēlāk var ietekmēt gan mūsu ikdienas budžetu, gan finanšu drošību kopumā.
Mūsdienu sabiedrībā līdzās mums dzīvo cilvēki, kuru ikdienas izaicinājumi bieži vien paliek nepamanīti. Tie ir cilvēki, kuri dažādu sociālu, ekonomisku vai dzīves apstākļu dēļ nonākuši situācijā, kurā viņu vajadzības, iespējas un balsis sabiedrībā kļūst mazāk redzamas. Tieši uz šo sabiedrības daļu uzmanību vērš iniciatīva “Neredzamie”.
Finanšu krāpšana Latvijā turpina pieaugt, un tās veidi kļūst arvien sarežģītāki. Taču būtiskākā pārmaiņa nav tikai tehnoloģijās. Arvien biežāk krāpnieki nemēģina uzlauzt sistēmas – viņi mēģina ietekmēt cilvēkus. Saskaņā ar Valsts policijas datiem, 2025. gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 8700 krāpšanas gadījumi, vairāk nekā 3000 cilvēku zaudējuši naudu, bet kopējie zaudējumi pārsniedz 23 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka krāpšana vairs nav atsevišķi gadījumi, ar to saskaras cilvēki visā Latvijā un arī pasaulē.
Gaidot ģimenes pieaugumu, nākas apgūt daudz jauna, lai bērniņa ienākšanu pasaulē padarītu drošu un bez lieka satraukuma. Jāzina, kā bērniņu pareizi barot, kā apkopt, kā ģērbt un kā saprast, kas kurā brīdī nepieciešams. Gatavojoties nedrīkst aizmirst arī par lietišķo pusi – dokumentiem, iesniegumiem un finansēm. Šajā rakstā atradīsi visu tieši par to, kas var saņemt maternitātes pabalstu, kādi atvaļinājumu veidi pastāv, kā tiek aprēķināts pabalsta apmērs, kā pieteikties un kas notiek pēc maternitātes atvaļinājuma beigām. Izlasi līdz galam un uzzini kā Credit24 var Tev noderēt plānojot jauno dzīves posmu.
Finanšu mērķi ir gandrīz katram – uzkrāt drošībai, nomaksāt parādus, iekrāt ceļojumam vai mājokļa remontam. Taču kāpēc daudzi finanšu mērķi nepārvēršas reālos rezultātos? Lai arī personīgo finanšu plānošana kļūst arvien aktuālāka, realitātē liela daļa sabiedrības joprojām neveido uzkrājumus regulāri. Kantar Emor 2025. gada finanšu labklājības pētījums rāda, ka 34% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav uzkrājuši neko, bet 23% nav nekādu finanšu rezervju. Tas nozīmē – daudziem joprojām nav drošības spilvena neparedzētiem gadījumiem. Vienlaikus iedzīvotāju galvenie finanšu mērķi ir saistīti ar stabilitāti: parādu nomaksa un uzkrājumu veidošana ārkārtas situācijām. Tas liecina, ka sabiedrībai ir izpratne par finanšu drošības nozīmi, taču izaicinājums ir sistemātiska rīcība.
Valentīndiena nav tikai par mantiskām vērtībām, bet gan par mīlestību un īstu cilvēku sirdsstāstiem. Akcijas laikā saņēmām sirsnīgus, romantiskiskus, dažbrīd arī pārsteidzošus iepazīšanās stāstus, kas vēlreiz apliecina – mīlestībai nav viena scenārija. Noslēdzot Valentīndienas akciju, aplūkosim populārākos un interesantākos iepazīšanās veidus ar kuriem dalībnieki ir dalījušies.
Jaunais gads daudziem nozīmē arī jaunu plānu veidošanu – gan lieliem pirkumiem, gan lietām, ko jau sen gribējies izdarīt, bet vienmēr atlikts “uz vēlāku”. Un šajā ziņā ir interesanti paskatīties, ko par 2026. gadu domā Latvijas iedzīvotāji kopumā. Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar IPF Digital, parāda divas paralēlas tendences: daļa iedzīvotāju jau ir nosprauduši konkrētus mērķus, bet ievērojama daļa vēl nogaida ar lēmumu pieņemšanu.
Ziemassvētki ir laiks, kad emocijas bieži ņem virsroku pār racionalitāti – arī finanšu lēmumos. To apliecina Norstat 2025. gada iedzīvotāju aptauja, kas veikta sadarbībā ar IPF Digital: gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (23%) svētku laikā saviem tēriņiem vispār neseko līdzi.
Gada nogale parasti kļūst par īstu pirkumu maratonu. Melnās piektdienas atlaides, dāvanu izvēle un Ziemassvētku gatavošanās mudina par tēriņiem domāt vairāk nekā citos mēnešos. Šajā laikā īpaši bieži rodas jautājums, vai mēs jūtamies pietiekami finansiāli brīvi, lai atļautos tērēt tā, kā gribam. Jaunākais Norstat pētījums, kas tapis sadarbībā ar IPF Digital Latvia, sniedz diezgan skaidru atbildi - Latvijas iedzīvotāji finanšu brīvību lielākoties saprot kā drošību, nevis bezrūpīgu tērēšanu.
Ēšana ārpus mājas daudziem joprojām ir mazs ikdienas prieks, nevis ierasts paradums. Jaunākais Norstat pētījums, kas tapis sadarbībā ar IPF Digital Latvia, atklāj, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par ēdienu kafejnīcās, restorānos vai ēdiena piegādi uz mājām tērē salīdzinoši nelielas summas.
Vai Tev kādreiz nācies aizdomāties, kā vidējā alga Latvijā ietekmē Tavu ikdienu? 2025. gadā tā turpina augt - salīdzinot ar 2024. gadu, bruto alga palielinājusies par aptuveni 134 eiro un sasniegusi 1 757 eiro, kas ir 8,3 % kāpums. Tikmēr ienākumi “uz rokas” jeb neto alga pieauguši līdz vidēji 1 305 eiro, kas ir par 10-11 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lasot tālāk, varēsi uzzināt, kas ir vidējā alga, kā tā mainījusies pēdējā desmitgadē un kā aprēķināt savu neto algu no bruto. Un, ja kādreiz nepieciešams papildu finansiāls atbalsts, Credit24 piedāvā ātru un ērtu risinājumu - kredītlīniju.
