Cik lielu budžetu Latvijas iedzīvotāji plāno atvēlēt atvaļinājumam?

"IPF Digital Latvia" veiktā aptauja rāda, ka šogad gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (31%) atvaļinājumam plāno tērēt vairāk nekā 1000 eiro. Visbiežāk cilvēki norādījuši budžetu no 1001 līdz 2000 eiro (19%), savukārt 16% plāno tērēt no 501 līdz 1000 eiro. Vēl 13% atzīst, ka atpūtai ir gatavi atvēlēt vairāk nekā 2000 eiro.

Interesanti, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, to cilvēku skaits, kuri atvaļinājumam plāno budžetu virs 1000 eiro, pakāpeniski pieaug. Ja 2024. gadā tādi bija 25% iedzīvotāju, tad šogad – jau 31%. Tas, visticamāk, saistīts ne tikai ar cilvēku vēlmi vairāk ieguldīt atpūtā, bet arī ar pieaugošajām ceļošanas izmaksām.

Kas veido atvaļinājuma budžetu?

Plānojot atvaļinājumu, bieži vien vispirms domājam par aviobiļetēm vai viesnīcu. Tomēr tās nebūt nav vienīgās izmaksas.

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, budžetā vēlams iekļaut arī:

· transportu līdz galamērķim un pārvietošanos uz vietas;

· naktsmītnes;

· ēdināšanu;

· ceļojuma apdrošināšanu;

· ieejas biļetes, ekskursijas un citas izklaides;

· ikdienas sīkos tēriņus, piemēram, kafiju, uzkodas vai sabiedrisko transportu.

Nereti tieši šie mazākie izdevumi kopā veido ievērojamu daļu no kopējā atvaļinājuma budžeta.

Vai pēc atvaļinājuma budžetā paliks vieta ikdienai?

Atvaļinājums ir viens no lielākajiem plānotajiem izdevumiem gada laikā, tāpēc pirms ceļojuma vērts padomāt arī par periodu pēc atgriešanās.

Labs jautājums, ko sev uzdot pirms rezervācijas veikšanas, ir: vai pēc atvaļinājuma man joprojām pietiks līdzekļu ikdienas izdevumiem un neparedzētām situācijām?

Ja atbilde ir "jā", iespējams, izvēlētais budžets ir atbilstošs. Ja rodas šaubas, varbūt ir vērts apsvērt īsāku ceļojumu, citu galamērķi vai rezervēt atvaļinājumu laikā, kad cenas ir zemākas.

Lielāki budžeti – ne visiem vienādi

Aptauja rāda, ka lielākus atvaļinājuma budžetus biežāk plāno vīrieši – vismaz 1000 eiro atpūtai paredz 32% vīriešu un 30% sieviešu.

Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem vairāk nekā trešdaļa (38%) plāno atvaļinājumam atvēlēt vairāk nekā 1000 eiro. Arī reģionos vērojamas atšķirības – Rīgā šādu budžetu plāno 40% iedzīvotāju, kamēr Kurzemē tie ir 20%.

Vienlaikus jāatceras, ka lielāks budžets pats par sevi nenozīmē labāku atvaļinājumu. Katram tas ir atšķirīgs – vienam tās būs pāris dienas pie jūras Latvijā, citam divu nedēļu ceļojums uz citu kontinentu.

Svarīgākais ir izvēlēties tādu atvaļinājumu, kas sniedz atpūtu un vienlaikus atbilst personīgajām finanšu iespējām.