Vairāk nekā puse iedzīvotāju (51,5%) finanšu brīvību saista ar uzkrājumu esamību. Gandrīz tikpat liela daļa (49,8%) uzsver spēju segt ikdienas izdevumus bez pastāvīga satraukuma. Ja ir drošība par pamatiem, arī sezonas tēriņu lēmumi šķiet vienkāršāki un mierīgāki.
Interesanti, ka 42,9% iedzīvotāju finanšu brīvību skaidro ar iespēju lemt par saviem tēriņiem. Daudzi to saista ar patiesu brīvību iepriecināt sevi vai citus, ja to vēlas, arī spontāni. Taču šī elastība parasti rodas tikai tad, ja cilvēks jūtas pietiekami stabili savā ikdienā. Brīvība tērēt nav pašmērķis, tā drīzāk ir rezultāts sajūtai, ka finansiālie pamati ir kārtībā.
Aptauja rāda, ka piektdaļai iedzīvotāju finanšu brīvība saistās ar neatkarību no konkrēta ienākuma avota. Savukārt daļai (17,8%) tā nozīmē investēšanu un ilgtermiņa plānošanu. Šie cilvēki izpārdošanu laiku uztver nevis kā impulsīvu iespēju, bet kā brīdi pieņemt pārdomātus pirkumu lēmumus.
Īpaši interesanta ir jauniešu grupa. Lai arī bieži tiek pieņemts, ka jaunākā paaudze ir spontānāka un mazāk domā par uzkrājumiem, dati rāda pretējo.
Pētījums atklāj, ka:
Jaunieši šajā ziņā ir izteikti apzinīgi - 18–29 gadu vecumā finanšu brīvību ar uzkrājumiem saista 68%, kamēr vidējā paaudzē tas ir aptuveni 53–56%, bet senioru vidū vien 40%. Arī brīvību pašiem lemt par tēriņiem jaunieši min ievērojami biežāk. Tas parāda būtisku paaudžu atšķirību - jaunākā paaudze spēj apvienot gan drošību, gan elastību savos finanšu lēmumos.
Šī kombinācija ir patiesi negaidīta. Jaunākā paaudze spēj apvienot ļoti pragmatisku attieksmi pret uzkrājumiem ar vēlmi saglabāt brīvību savos tēriņos.
Gada noslēgums ir brīdis, kad mūsu finanšu ieradumi kļūst īpaši redzami. Mēs vairāk izvērtējam savas vajadzības, plānojam pirkumus un pārskatām uzkrājumus. Tieši šajā laikā kļūst skaidrs, ka finanšu brīvība nav stāsts par to, cik daudz mēs tērējam, bet gan par to, cik droši jūtamies, to darot.
