Ceturtā daļa latviešu Ziemassvētkos neseko saviem tēriņiem – kāpēc tā notiek un ko tas nozīmē finanšu paradumiem?

Tas nozīmē, ka pēc svētkiem daudzi nespēj precīzi pateikt, cik patiesībā iztērēts dāvanām, svētku galdam vai citiem pirkumiem. Šī nepārredzamība būtiski palielina pārtērēšanās risku, īpaši situācijās, kad izdevumi veidojas pakāpeniski – summējoties daudziem nelieliem pirkumiem.
Aptaujas dati rāda, ka iepriekš plānotajā Ziemassvētku budžetā spēj iekļauties tikai aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju. Lielākā daļa pārtērē salīdzinoši nelielas summas – visbiežāk no 1 līdz 150 eiro. Tas skaidri parāda, ka pārtērēšanās reti ir viena neapdomāta pirkuma rezultāts – daudz biežāk tas veidojas no “sīkumiem”, kas katrs atsevišķi šķiet nebūtisks.
Turklāt vēl arī 8% aptaujāto atzīst – viņiem ir grūti pateikt, vai un cik daudz viņi pārtērējuši kas liecina, ka patiesais iedzīvotāju skaits, kuri svētku izdevumus nepārzina, varētu būt vēl lielāks. Svētku laikā pirkumi bieži tiek veikti spontāni, vadoties pēc vēlmes iepriecināt tuviniekus vai radīt īpašu noskaņu, nevis apzināti plānota budžeta.
Šīs tendences nav atrautas no kopējās finanšu situācijas valstī. IPF Digital Finanšu labklājības pētījums rāda, ka 23% iedzīvotāju nav uzkrājumu vai finanšu rezervju, bet 25% pēc ikmēneša izdevumiem nekas nepaliek pāri. Tas nozīmē, ka neuzmanīti svētku tēriņi var radīt papildu slogu mājsaimniecībām, kuras jau ikdienā saskaras ar budžeta spiedienu. Vienlaikus 34% iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav izdevies iekrāt naudu vispār, bet tikai 45% jūtas pārliecināti par savām finanšu zināšanām.
Lai svētku izdevumi nekļūtu par nepatīkamu pārsteigumu, bieži pietiek ar dažiem vienkāršiem ieradumiem – sadalīt budžetu galvenajās kategorijās, noteikt nelielu limitu spontāniem pirkumiem un fiksēt izdevumus to veikšanas brīdī. Šāda pieeja palīdz ne tikai saglabāt kontroli svētkos, bet arī veidot veselīgākus finanšu paradumus ikdienā.


