Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu 2026. gadā?

Cik atvaļinājuma dienu pienākas darbiniekam Latvijā?

Latvijā ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Darba likums nosaka, ka tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām gadā, neieskaitot svētku dienas.

Tas nozīmē 28 kalendāra dienas gadā, ja darbinieks strādā pilnu gadu. Ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku diena, tā netiek ieskaitīta atvaļinājuma dienās un atvaļinājums attiecīgi pagarinās. Tomēr svētku diena netiek apmaksāta kā atvaļinājuma diena.

Bieži izmanto arī uzkrājuma principu: par katru nostrādāto mēnesi darbiniekam uzkrājas aptuveni 1,67 atvaļinājuma dienas. Tas palīdz saprast, cik daudz atvaļinājuma varētu būt uzkrāts, ja darba attiecības nav ilgušas pilnu gadu.

Pirmais ikgadējais atvaļinājums darbiniekam pienākas pēc vismaz sešiem nepārtraukti nostrādātiem mēnešiem pie viena darba devēja. Darba devējs var piešķirt atvaļinājumu arī agrāk, ja abas puses par to vienojas.

Darba līgumā vai koplīgumā var būt paredzēts arī garāks atvaļinājums nekā likumā noteiktais minimums. Tāpēc pirms plānošanas ir vērts pārbaudīt ne tikai Darba likuma minimumu, bet arī sava darba devēja iekšējos noteikumus.

Kad izmaksā atvaļinājuma naudu?

Atvaļinājuma nauda parasti jāizmaksā kopā ar darba samaksu par nostrādāto laiku pirms atvaļinājuma. Darba likumā noteikts, ka šai izmaksai jānotiek ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma sākuma.

Darbinieks var rakstiski lūgt, lai atvaļinājuma nauda tiek izmaksāta citā laikā, piemēram, nākamajā regulārajā algas dienā. Šādā gadījumā darba devējs var izmaksāt to vēlāk, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā.

Atvaļinājuma nauda tiek aplikta ar nodokļiem tāpat kā darba alga. No bruto summas tiek ieturētas darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc bankas kontā saņemtā neto summa būs mazāka nekā aprēķinātā bruto atvaļinājuma nauda.

Ja vēlies aptuveni saprast, cik saņemsi pēc nodokļiem, vari izmantot algas kalkulatoru. Precīzāko aprēķinu parasti sniedz darba devēja grāmatvedība, jo tai ir pieejami dati par Tavu algu, piemaksām, nodokļu grāmatiņu, atvieglojumiem un citām niansēm.

Atvaļinājuma naudas aprēķina formula

Atvaļinājuma nauda netiek rēķināta pēc tekošā mēneša algas. Tā balstās uz vidējo izpeļņu par sešiem pilniem kalendāra mēnešiem pirms mēneša, kurā sākas atvaļinājums.

Piemēram, ja darbinieks dodas atvaļinājumā 2026. gada jūlijā, aprēķina periods ir no 2026. gada janvāra līdz jūnijam.

Aprēķinu var saprast trīs soļos:

1. Saskaita bruto darba samaksu par pēdējiem sešiem pilniem kalendāra mēnešiem. Šeit ietilpst pamatalga, piemaksas un prēmijas, kas saistītas ar darbu.

2. Šo summu dala ar faktiski nostrādāto darba dienu skaitu šajā pašā periodā. Slimības dienas, iepriekšējā atvaļinājuma dienas un citas attaisnotas prombūtnes dienas šajā skaitā neiekļauj.

3. Iegūto vidējo dienas izpeļņu reizina ar darba dienu skaitu, kas iekrīt atvaļinājuma laikā.

Īsā formula:

Atvaļinājuma nauda = sešu mēnešu bruto izpeļņa / faktiski nostrādātās darba dienas × atvaļinājuma darba dienas

Svarīgi saprast, ka atvaļinājuma laikā apmaksā darba dienas, nevis visas kalendāra dienas. Tāpēc divu nedēļu atvaļinājums parasti nozīmē 10 apmaksājamas darba dienas, ja šajā periodā nav svētku dienu vai cita īpaša darba grafika.

Aprēķina piemērs:

Pieņemsim, ka darbinieks saņem 1500 EUR bruto mēnesī un pēdējo sešu mēnešu laikā nav saņēmis prēmijas.

Sešu mēnešu bruto izpeļņa:

1500 × 6 = 9000 EUR

Pieņemsim, ka šajā periodā darbinieks faktiski nostrādāja 120 darba dienas.

Vidējā dienas izpeļņa:

9000 / 120 = 75 EUR

Darbinieks dodas divu nedēļu atvaļinājumā, kurā iekrīt 10 darba dienas.

Bruto atvaļinājuma nauda:

75 × 10 = 750 EUR

No šīs summas vēl tiek ieturēti nodokļi, tāpēc kontā ieskaitītā summa būs mazāka. Ja sešu mēnešu periodā darbinieks saņēma prēmiju, piemaksas par virsstundām vai citas ar darbu saistītas piemaksas, vidējā dienas izpeļņa var būt lielāka un arī atvaļinājuma nauda var pārsniegt pamatalgas ekvivalentu par konkrēto periodu.

Kas tiek ieskaitīts un kas netiek ieskaitīts?

Vidējās izpeļņas aprēķinā parasti iekļauj samaksu par darbu. Tas nozīmē pamatalgu, piemaksas, virsstundu apmaksu, piemaksas par darbu naktī vai svētku dienās, kā arī prēmijas, ja tās izmaksātas par paveiktu darbu.

Aprēķinā neiekļauj maksājumus, kas nav tieši saistīti ar faktiski veikto darbu. Piemēram, iepriekš izmaksātu atvaļinājuma naudu, slimības naudu, komandējuma dienas naudu vai maksājumus par attaisnotu prombūtni.

Slimības dienas vai iepriekšējā atvaļinājuma dienas parasti tiek izņemtas arī no nostrādāto dienu skaita. Tāpēc aprēķins var mainīties atkarībā no tā, cik daudz faktiski nostrādāto dienu bijis sešu mēnešu periodā.

Prēmija vai piemaksa šajā periodā var palielināt vidējo izpeļņu. Tāpēc reizēm darbinieks atvaļinājuma naudā saņem vairāk, nekā sākotnēji gaidījis, īpaši, ja iepriekšējos mēnešos bijušas lielākas piemaksas.

Kāpēc atvaļinājuma mēnesis ietekmē summu?

Atvaļinājuma naudas aprēķinu ietekmē ne tikai sešu mēnešu vidējā izpeļņa, bet arī tas, cik darba dienu iekrīt atvaļinājuma laikā. Tāpēc atvaļinājums dažādos mēnešos var radīt atšķirīgu sajūtu par ienākumiem.

Mēnešos, kuros ir daudz darba dienu, piemēram, 22 vai 23 darba dienas, regulārā alga sadalās uz lielāku dienu skaitu. Ja darbinieka vidējā dienas izpeļņa ir augstāka nekā tekošā mēneša nosacītā dienas likme, atvaļinājuma nauda var šķist izdevīgāka.

Mēnešos, kuros ir mazāk darba dienu svētku dienu dēļ, salīdzinājums var izskatīties citādi. Piemēram, maijā, novembrī vai decembrī darba dienu skaits var būt mazāks, un tas ietekmē kopējo mēneša ienākumu sadalījumu.

Ja sešu mēnešu periodā bijušas prēmijas vai virsstundas, atvaļinājums mēnesī ar lielāku darba dienu skaitu var dot lielāku bruto atvaļinājuma naudas efektu. Tas nav īpašs triks, bet vienkārši aprēķina formulas rezultāts.

Īpaši gadījumi, kas var mainīt aprēķinu

Ja darbinieks pie darba devēja nostrādājis mazāk nekā sešus mēnešus, tiesības prasīt ikgadējo atvaļinājumu parasti rodas pēc sešiem nepārtrauktiem darba mēnešiem. Darba devējs var piešķirt atvaļinājumu arī agrāk, ja par to ir vienošanās. Šādā gadījumā aprēķinā izmanto faktiski nostrādāto periodu.

Nepilna laika darbiniekiem formula ir tāda pati, bet aprēķinu ietekmē zemāka bruto izpeļņa un faktiski nostrādāto dienu vai stundu skaits. Vidējā izpeļņa atspoguļo konkrēto darba slodzi.

Ja darbinieks saslimst ikgadējā atvaļinājuma laikā, jāiesniedz darbnespējas lapa. Šādā situācijā attiecīgās atvaļinājuma dienas var tikt pārceltas vai atvaļinājums pagarināts, bet par slimības periodu piemēro slimības naudas kārtību, nevis atvaļinājuma naudu.

Ja darba attiecības tiek izbeigtas un darbiniekam ir neizmantots atvaļinājums, par šīm dienām pienākas kompensācija naudā. To aprēķina pēc vidējās izpeļņas principa un izmaksā, izbeidzot darba attiecības.

Plāno atvaļinājumu ar Credit24

Atvaļinājuma nauda palīdz segt daļu no atvaļinājuma plāniem, taču dažreiz izdevumi rodas pirms tās izmaksas vai atvaļinājuma laikā parādās papildu tēriņi. Šādos brīžos Credit24 kredītlīnija var sniegt papildu elastību konkrētiem izdevumiem.

Credit24 kredītlīnijas ieguvumi:

• pieteikšanās tiešsaistē dažu minūšu laikā;
• kredītlīnija līdz 7000 EUR;
• procenti tiek aprēķināti tikai par izmantoto summu;
• iespēja izmantot Credit24 kredītlīniju Creditea mobilajā lietotnē ērtākai pārvaldībai;
• Creditea lietotne pieejama App Store un Google Play.

Vairāk par kredītlīniju