BlogZiņasLielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ēšanai ārpus mājas tērē līdz 50 eiro mēnesī 03.11.2025
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ēšanai ārpus mājas tērē līdz 50 eiro mēnesī
Ēšana ārpus mājas daudziem joprojām ir mazs ikdienas prieks, nevis ierasts paradums. Jaunākais Norstat pētījums, kas tapis sadarbībā ar IPF Digital Latvia, atklāj, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par ēdienu kafejnīcās, restorānos vai ēdiena piegādi uz mājām tērē salīdzinoši nelielas summas.
Cik bieži mēs izvēlamies gatavot mājās, un kad atļaujamies nelielu ikdienas prieku?
23% aptaujāto šiem izdevumiem atvēl 21–50 eiro mēnesī, bet 12% – līdz 20 eiro.
Savukārt piektā daļa (20%) tērē 51–100 eiro, 13% – 101–200 eiro, un tikai nedaudzi (3%) pārsniedz 200 eiro mēnesī.
1,5% aptaujāto norādīja, ka tēriņi pārsniedz pat 350 eiro, savukārt 21% atzīst, ka viņi vispār neēd ārpus mājas vai nepasūta ēdienu. Vēl 7% aptaujāto neseko līdzi šiem tēriņiem.
Reģionālās atšķirības: kur gatavo visvairāk, un kur – bauda ārpus mājas?
Ēšanas paradumi atšķiras atkarībā no reģiona. Latgalē “mājās gatavošanas” īpatsvars ir visaugstākais, aptuveni trešdaļa (31%) iedzīvotāju atzīst, ka neēd ārpus mājas un nepasūta ēdienu.
Kurzemē šādu cilvēku ir 25%, Zemgalē — 22%, Vidzemē — 27%.
Savukārt Rīgas reģionā šis īpatsvars ir tikai 14%, un galvaspilsētā biežāk parādās lielāki tēriņi: 51–100 eiro mēnesī tērē gandrīz katrs ceturtais (24%), bet 101–200 eiro — vēl 15%.
Šie skaitļi atspoguļo loģisku tendenci - lielākās pilsētās ēšana ārpus mājas ir ikdienišķāka, kamēr reģionos cilvēki biežāk izvēlas gatavot paši. Tomēr visur kopīgs paliek viens – cilvēki arvien vairāk izvēlas pārdomātus, sabalansētus tēriņus.
Ienākumi un ģimenes lielums: kā tas ietekmē izvēles?
Aptauja rāda, ka augstāki ienākumi nozīmē arī biežāku ēšanu ārpus mājas. Mājsaimniecībās ar ienākumiem virs 1250 eiro mēnesī šis ieradums ir būtiski izplatītāks – šeit ēšanai ārpus mājas nereti tērē virs 100 eiro mēnesī.
Savukārt mājsaimniecībās ar ienākumiem līdz 550 eiro dominē “mājās gatavošanas” kultūra – lielākā daļa šeit norāda, ka ēd ārpus mājas reti vai nemaz.
Arī mājsaimniecības lielums ietekmē paradumus. Vienas personas mājsaimniecībās cilvēki biežāk pasūta gatavu ēdienu vai ēd ārpus mājas, taču nelielās summās.
Savukārt lielākās ģimenēs kopējais īpatsvars to, kas vismaz reizēm ēd ārpus mājas, ir augstāks, taču uz vienu cilvēku šie tēriņi ir mērenāki. Tas nozīmē, ka ģimenēs ēšana ārpus mājas biežāk kļūst par kopīgu notikumu, nevis ierastu paradumu.
Ēšana kā pieredze, ne tikai izdevumi
Neraugoties uz dzīves dārdzību, cilvēki joprojām vēlas sev atļaut nelielas ikdienas baudas. Ēšana ārpus mājas vai ēdiena pasūtīšana kļuvusi par komforta un sociālās pieredzes daļu - iespēju pavadīt laiku kopā, atpūsties vai vienkārši izbaudīt ērtību.
Tomēr vairākums to dara mēreni un pārdomāti, apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien apzinātāki un finanšu pratīgāki.
Pētījuma rezultāti arī saskan ar IPF Digital Latvia mērķi – veicināt kopējo sabiedrības finanšu pratību un atbildīgu pieeju ikdienas tēriņiem. Sakārtoti finanšu paradumi ir priekšnoteikums personīgai labbūtībai un lielākai finanšu pakalpojumu pieejamībai.
Pētījumu veica Norstat, sadarbībā ar IPF Digital Latvia, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025. gada septembrī.
