Aptauja: cik lielus uzkrājumus veido Latvijas iedzīvotāji?

Apzināta uzkrājumu veidošana nodrošina finansiālo aizsardzību negaidītu situāciju gadījumā, piemēram, pēkšņu veselības problēmu vai darba zaudējuma gadījumā, un ļauj sagatavoties dažādiem izaicinājumiem. Uzkrājumu veidošana māca finanšu disciplīnu – sākot pat ar nelielām summām tiek attīstīta finanšu plānošanas prasme, kas ar laiku ļauj veidot arvien lielākus noguldījumus.

Zelta krājkasīte, ko ieskauj dažādu izmēru, krāsu un nominālu monētas uz līdzenas virsmas

Cik izplatīta ir uzkrājumu veidošana Latvijas iedzīvotāju vidū?

Aptaujas dati* liecina, ka 75% respondentu plāno veidot regulārus uzkrājumus, katru mēnesi atliekot konkrētu naudas summu. Puse Latvijas iedzīvotāju (46%) mēnesī atliek līdz 100 eiro drošības spilvena veidošanai, taču 29% aptaujāto dalībnieku norāda, ka noguldījumu veikšanai paredz lielākas naudas summas.

Populārākā atbilde, ko atzīmējuši 18% aptaujāto, ir regulāra uzkrājumu veidošana 21-50 eiro robežās, savukārt 51-100 eiro mēnesī atliek 17% iedzīvotāju. Naudas līdzekļus līdz 20 eiro ik mēnesi plāno noguldīt 11% iedzīvotāju.

15% iedzīvotāju ikmēneša uzkrājumu veikšanai paredz 101-200 eiro. 10% aptaujāto atzīst, ka noguldījumu summai ir gatavi paredzēt 201-500 eiro, un 4% - pat virs 500 eiro. Ieguldījumus virs 100 eiro visbiežāk izvēlas veikt iedzīvotāji no Rīgas (36%).

Ceturtdaļa aptaujas dalībnieku (25%) norāda, ka neplāno veidot regulārus uzkrājumus.

Uzkrājumu veidošanas tendenču salīdzinājums

Lai gan varētu šķist, ka noguldījumus galvenokārt veic iedzīvotāji ar stabilu karjeru, tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem visaktīvāk (85%) plāno ikmēneša uzkrājumus. Šajā vecuma grupā biežāk izvēlētā atbilde ikmēneša noguldījumu summai ir 51-100 eiro robežās, ko atzīmējuši 20% respondentu. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem regulārus iekrājumus atliek 78% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir otra apzinīgākā uzkrājumu veidotāju iedzīvotāju vecuma grupa.

Saskaņā ar aptaujas datiem, regulāri atlikt finanšu līdzekļus līdz 100 eiro mēnesī izvēlas 51% sieviešu un 41% vīriešu. Savukārt lielākas summas – virs 100 eiro mēnesī – uzkrāj 35% vīriešu un 24% sieviešu. Dati liecina, ka līdzīgs īpatsvars vīriešu (24%) un sieviešu (25%) norāda, ka neplāno veidot uzkrājumus.

* Iedzīvotāju aptauju pēc “IPF Digital” pasūtījuma veica "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025. gada janvāra sākumā.